Eiropas būvniecības nozares tendences 2025. gadā: Izaugsme un cīņas

Būvniecības nozares tendences Eiropā nosaka ekonomiskās svārstības, regulatīvais spiediens un ilgtspējības mērķi. 2025. gadā šie spēki rada gan iespējas, gan izaicinājumus darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem visā kontinentā. Šajā rakstā sniegts ieskats būvniecības nozares tendencēs piecos galvenajos Eiropas tirgos: Spānijā, Polijā, Nīderlandē, Zviedrijā un Grieķijā.

Digitalizācija: Digitalizācija: noteicošā būvniecības tendence 2025. gadā

Visā Eiropā digitalizācija ir viena no būvniecības nozares pārveides tendencēm, kas noteiks nozares attīstību 2025. gadā. Lai gan valstīs atšķiras jauno tehnoloģiju ieviešanas ātrums, pamatvirziens ir konsekvents: būvniecības uzņēmumi pāriet no sadrumstalotām, papīra formātā balstītām darba plūsmām uz integrētākām digitālajām sistēmām saziņai, grafiku plānošanai, atbilstības nodrošināšanai un dokumentācijai.

Pieņemšana ir nevienmērīga, bet paātrinās.

Ziemeļeiropas un Rietumeiropas tirgi – jo īpaši Nīderlande un Zviedrija – ir vadošie digitālās brieduma ziņā. Šajās valstīs ēku informācijas modelēšanas (BIM), reāllaika projektu vadības paneļu un mākoņdatošanas failu koplietošanas izmantošana tagad ir ierasta prakse pat mazo un vidējo ģenerāluzņēmēju vidū.

Turpretī tādas valstis kā Polija, Grieķija un zināmā mērā arī Spānija joprojām atrodas pārejas posmā. Daudzi darbuzņēmēji, jo īpaši mazāki uzņēmumi un apakšuzņēmēji, joprojām izmanto papīra darba laika uzskaites lapas, vietnes koordinācijas programmu WhatsApp un izklājlapas budžeta plānošanai. Tomēr darbaspēka ierobežojumi, regulatīvās izmaiņas un pieaugošā projektu īstenošanas sarežģītība liek pat tradicionālākajiem uzņēmējiem ieviest digitālos rīkus.

Valodas un darbaspēka sarežģītība, kas veicina pieņemšanu

Daudzvalodu komandas tagad ir drīzāk norma nekā izņēmums daudzās Eiropas darba vietās. Piemēram, Polijā, jo īpaši pārrobežu projektos, kopā ar poļu un vācu komandām bieži strādā arī krieviski un ukraiņu valodā runājoši apakšuzņēmēji. Nesaprašanās valodas atšķirību dēļ var izraisīt pārstrādi, kavēšanos un drošības problēmas – izaicinājumus, kuru risināšanai arvien biežāk tiek izmantoti digitālie rīki.

Digitālie rīki pāriet uz lauku

2025. gada būvniecības nozares tendenču nozīmīga pārmaiņa ir digitālo darba procesu pārcelšanās no biroja uz būvlaukumu. Lai gan daudzas pirmās būvniecības tehnoloģiju platformas bija balstītas uz datoriem, 2025. gadā vērtīgākie rīki būs mobilie rīki, kas izstrādāti tā, lai tos reāllaikā varētu izmantot meistari, būvlaukumu vadītāji un apakšuzņēmēji. Tādas funkcijas kā uzdevumu izsekošana, foto dokumentācija un komandas ziņojumapmaiņa kļūst par standarta funkcijām viedtālruņos un planšetdatoros.

ES politika pastiprina šo tendenci

Vides pārskatu sniegšana, emisiju izsekošana un ESG atbilstība arvien vairāk kļūst digitāli pēc būtības. ES zaļo iniciatīvu finansētajos vai regulētajos projektos tagad bieži vien ir nepieciešama digitālā dokumentācija, kas ir daļa no pieteikuma iesniegšanas un īstenošanas. Tas vēl vairāk veicina digitālo tehnoloģiju ieviešanu gan publiskajā, gan privātajā sektorā.

2025. gadā digitalizācija nav saistīta tikai ar efektivitāti – tā ir saistīta ar dzīvotspējas saglabāšanu. Uzņēmumi, kas kavē modernizāciju, riskē tikt izslēgti no lielākiem konkursiem, zaudēt pārskatāmību uz vietas un atpaliekot projekta izpildē.

🇪🇸 Spānija: Industrializētās būvniecības paātrināšana mājokļu trūkuma apstākļos

Industrializētās būvniecības grūdiens: Spānija izmanto 1,3 miljardus eiro ES finansējuma, lai paātrinātu industrializētu sociālo mājokļu būvniecību. Mērķis ir 15 000 māju gadā, un, izmantojot būvniecību ārpus būvlaukuma, būvniecības laiks samazināsies līdz pat 60 %.

Mājokļu krīzes spiediens: valstī pieaug sabiedrības nemieri, jo trūkst mājokļu par pieņemamām cenām, jo īpaši tādos tūrisma reģionos kā Kanāriju salas un Barselona, kur vietējie iedzīvotāji protestē pret pārmērīgu apbūvi un pieaugošu īres maksu.

Energoinfrastruktūras uzplaukums: Spānija ir arī ES atjaunojamo energoresursu pārejas līderis, jo vairāk nekā puse elektroenerģijas šobrīd tiek ražota no saules un vēja enerģijas, radot jaunas iespējas ar enerģētiku saistītas infrastruktūras būvniecībā.

Darbaspēka modernizācijas vajadzības: Lai gan lielie uzņēmumi ievieš inovācijas, daudzi MVU joprojām atpaliek digitālo rīku ieviešanā, kas norāda uz pieaugošo atšķirību produktivitātes un projektu īstenošanas modeļu ziņā.

Saliekamo būvkonstrukciju impulss: Valdības centieni panākt ātrumu un pieejamību veicina saliekamo un modulāro būvniecību gan sabiedrisko mājokļu, gan pilsētu atjaunošanas jomā.

🇵🇱 Polija: Ieguldījumi infrastruktūrā ekonomikas lejupslīdes apstākļos

Īstermiņa kontrakcija: Starp 2025. gada aktuālākajām būvniecības nozares tendencēm Eiropā ir Polijas tirgus sarukums(gaidāms 5,7%), kas atspoguļo inflāciju, pieaugošās materiālu izmaksas un vājāku pieprasījumu pēc mājokļiem.

Infrastruktūras virzīta atveseļošana: Tiek prognozēts, ka no 2025. gada tirgus pieaugs vidēji par 3,6 %, ko veicinās ilgtermiņa ieguldījumi transporta, sabiedrisko mājokļu un enerģētikas infrastruktūrā.

Smags darbaspēka trūkums: Neskatoties uz lielo vietējo darbaspēku, Polijas būvniecības nozare saskaras ar kritisku kvalificēta darbaspēka trūkumu. Šo problēmu nosaka lielā amatnieku emigrācija uz Rietumeiropu un kara izraisītā Ukrainas darbaspēka piedāvājuma samazināšanās, kas agrāk bija viens no galvenajiem darbaspēka segmentiem. Darbuzņēmēji tagad kā galveno darbības ierobežojumu min darbaspēka pieejamību.

Maksājumu un kavējumu risks: naudas plūsmas problēmas apakšuzņēmējiem ir pastāvīga problēma. Maksājumu kavējumi, jo īpaši publisko iepirkumu jomā, joprojām rada grūtības mazākiem uzņēmējiem.

Digitālo rīku pieaugošā loma: Digitālie rīki: digitālie rīki tiek ieviesti nevienmērīgi, taču arvien vairāk tiek izmantotas mobilās platformas projektu izsekošanai, laika uzskaitei un apkalpes vadībai. Īpaši komandām, kas strādā starptautiskā mērogā.

🇳🇱 Nīderlande: Ilgtspējas līderība ar regulatīviem izaicinājumiem

Normatīvie ierobežojumi: Nīderlandes būvniecība saskaras ar unikāliem regulatīviem šķēršļiem, jo tiesa ir noteikusi prasību līdz 2030. gadam samazināt slāpekļa emisijas. Tas aizkavē projektu uzsākšanu, jo īpaši aizsargājamās lauku zonās.

Cirkulārās būvniecības līderība: Būvuzņēmēji arvien vairāk izmanto aprites būvniecības modeļus, projektējot ēkas, lai tās varētu demontēt, atkārtoti izmantot un minimāli ietekmēt vidi.

BIM kā standarts: Būvniecības informācijas modelēšana ir dziļi iesakņojusies Nīderlandes darba plūsmā. Šī valsts ir viens no Eiropas attīstītākajiem digitālās projektu plānošanas un BIM izpildes tirgiem.

Smags darbaspēka trūkums: Neraugoties uz automatizācijas ieguvumiem, Nīderlande joprojām cīnās ar kvalificēta darbaspēka trūkumu, jo īpaši galdniecībā, MEP sistēmās un smago iekārtu ekspluatācijā.

Videi draudzīgas ēkas fokuss: Publiskajos un komerciālajos projektos arvien biežāk tiek pieprasīti LEED līdzvērtīgi energoefektivitātes standarti, kas rada spiedienu uz piegādātājiem piegādāt materiālus ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un tehnoloģiskus risinājumus.

🇸🇪 Zviedrija: Īstermiņa sāpes, ilgtermiņa zaļie ieguvumi

Tirgus lejupslīde: Paredzams, ka Zviedrijas būvniecības nozarē 2024. gadā samazināsies par 6,1 %, ko noteiks dzīvojamā sektora lejupslīde un augstās enerģijas un materiālu izmaksas.

Enerģētikas pārejas iespēja: Elektrifikācija ir radījusi lielu pieprasījumu pēc videi draudzīgām būvniecības iekārtām un ilgtspējīgām būvlaukumu darbībām.

Darbaspēka sastrēgumi: Plānotie infrastruktūras projekti dzelzceļa, autoceļu un mājokļu jomā pārsniedz pieejamo kvalificēto darbaspēku, jo īpaši lauku un ziemeļu reģionos, tādējādi izraisot kavēšanos.

Ilgtermiņa ilgtspējas fokuss: Neraugoties uz īstermiņa sāpēm, nozares ilgtermiņa stratēģija ir vērsta uz ilgtspēju, tostarp uz energoneitrālām ēkām un zaļo pilsētu plānošanu.

Digitālā briedums: Šī plašā digitālo platformu izmantošana atspoguļo to, ka būvniecības nozares tendences Zviedrijā ir vērstas uz lauka tehnoloģijām, padarot šo valsti par vienu no Eiropas tirgiem, kas ir vistehnoloģiski vispiemērotākais.

🇬🇷 Grieķija: ES finansētā izaugsme un saliekamo konstrukciju potenciāls

Stabila tirgus izaugsme: Paredzams, ka līdz 2025. gadam būvniecības produkcijas apjoms Grieķijā pieaugs par 4,5 %, un ilgtermiņā to veicinās ieguldījumi mājokļu un atjaunojamās enerģijas jomā.

ES atbalstītais renovācijas vilnis: 1,3 miljardi eiro tiek ieguldīti vairāk nekā 110 000 mājokļu modernizācijā, uzlabojot energoefektivitāti un samazinot emisijas pilsētu dzīvojamā fondā.

Saliekamo konstrukciju tirgus pieaugums: Paredzams, ka 2024. gadā šis sektors pieaugs par 6,1%, ko veicinās gan izmaksu efektivitāte, gan pieprasījums pēc ātrākas piegādes.

Apakšuzņēmēju elastība: Daudzi Grieķijas apakšuzņēmēji strādā pāri robežām, un liela daļa no tiem brīvi pārvalda Austrumeiropas valodas, kas ļauj nodrošināt vienmērīgu pārrobežu sadarbību.

Digitalizācija tuvojas: Lai gan digitalizācija nav tik tehnoloģiski progresīva kā Ziemeļeiropā, digitalizācija pieaug, jo īpaši starp uzņēmumiem, kas iesaistīti valsts finansētos vai ar ES saskaņotos projektos.

Nobeiguma secinājumi

• Spānija un Grieķija reaģē uz 2025. gada būvniecības nozares tendencēm, piesaistot ES fondu līdzekļus, lai risinātu mājokļu un videi draudzīgas modernizācijas jautājumus, izmantojot industrializētas un saliekamās būvniecības metodes.
• Neraugoties uz augsto pieprasījumu pēc infrastruktūras, Polijā vislielākās problēmas ir saistītas ar darbaspēka pieejamību.
• Nīderlande ir zaļā un digitālā līderpozīcijā, taču to ierobežo regulējums un darbaspēka trūkums.
• Zviedrija pat īstermiņa lejupslīdes apstākļos veic lielus ieguldījumus ilgtspējībā un elektrifikācijā.

Būvuzņēmējiem, kas strādā pāri robežām, jo īpaši tādos tirgos, kur darbaspēks ir ierobežots, piemēram, Polijā, ļoti svarīga ir skaidra saziņa un uzticama grafiku plānošana. Remato palīdz komandām koordinēt darbu un izvairīties no ar valodām saistītām problēmām.

Uzziniet vairāk par saziņu un plānošanu ar Remato.