Top 10 ES finansējuma nosacījumi būvniecības un infrastruktūras projektiem

Šis kopsavilkums izceļ 10 galvenos ES finansējuma nosacījumus, kas būvniecības uzņēmumiem un apakšuzņēmējiem jāievēro, strādājot pie ES atbalstītiem infrastruktūras projektiem. Izmantojot Baltica 2 jūras vēja parku kā gadījuma izpēti, tas parāda, kā darbuzņēmējiem jānodrošina atbilstība.

Galvenie ES finansējuma nosacījumi būvniecības un infrastruktūras projektiem

1. ES pievienotā vērtība Projektam jāatbilst ES prioritātēm — piemēram, Zaļais kurss, digitālā pāreja, kohēzija vai TEN-T tīkli. Šī atbilstība nodrošina, ka projekts veicina ES stratēģiskos mērķus un sniedz plašākus ieguvumus ārpus tiešās atrašanās vietas.

2. Vides atbilstība
   Jāatbilst ES vides tiesību aktiem, tostarp:
   • Ietekmes uz vidi novērtējums (IVN)
   • Biotopu un putnu direktīvas
   • Ūdens pamatdirektīva
   • Klimata noturības analīze (īpaši RRF projektiem)
     
     Stingra atbilstība ES vides tiesību aktiem ir obligāta. Tas ietver ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) pabeigšanu un direktīvu ievērošanu par biotopiem, putniem, ūdens kvalitāti un klimata noturību, īpaši Atveseļošanas un noturības mehānisma (RRF) projektiem.

3. Nenodarīt būtisku kaitējumu (DNSH) Saskaņā ar RRF un InvestEU projektiem jāpierāda, ka tie nenodarīs kaitējumu:
   • Klimatam
   • Bioloģiskajai daudzveidībai
   • Ūdens vai jūras resursiem
   • Aprites ekonomikai
   • Piesārņojuma kontrolei

4. Iepirkumu caurspīdīgums Jāievēro ES publisko iepirkumu noteikumi – Visiem iepirkumiem jāievēro ES publisko iepirkumu noteikumi, nodrošinot atklātu, godīgu un konkurētspējīgu konkursu. Tas garantē caurspīdīgumu un vienlīdzīgas iespējas piegādātājiem, samazinot krāpšanas vai favorītisma riskus.

5. Valsts atbalsta atbilstība Projektiem jāatbilst ES valsts atbalsta noteikumiem, lai izvairītos no negodīgām priekšrocībām no valsts atbalsta. Neatbilstība var novest pie projekta diskvalifikācijas vai prasīt formālu paziņošanu un Eiropas Komisijas apstiprinājumu.

6. Pareiza finanšu pārvaldība un revīzijas Izmantot precīzu budžeta plānošanu, grāmatvedību un krāpšanas novēršanas pasākumus. Projektiem jābūt gataviem ES institūciju revīzijām, piemēram, OLAF, Eiropas Revīzijas palāta un valsts aģentūras.

7. Projekta gatavība un īstenojamība Projektiem jāparāda tehniskā gatavība ar pabeigtu dizainu, nodrošinātām zemes tiesībām vai atļaujām, reālistiskiem grafikiem un visaptverošiem riska mazināšanas plāniem, lai kvalificētos ES finansējuma nosacījumiem. Jāparāda:
   • Skaidrs tehniskais dizains
   • Zemes tiesības / atļaujas nodrošinātas
   • Reālistisks īstenošanas grafiks
   • Riska mazināšanas plāni

8. Izmērāmi rezultāti un rādītāji Jāizseko KPI, piemēram:
   • CO₂ samazinājums (zaļajiem projektiem)
   • Uzbūvēto ceļu/dzelzceļu km
   • Izveidotās darbavietas
   • Digitālais pārklājums u.c.

9. Sociālā iekļaušana un vienlīdzīga piekļuve
   Jāizvairās no diskriminācijas un jāveicina pieejamība (piemēram, invalīdiem), dzimumu līdztiesība un reģionālā līdzsvarotība.

10. Komunikācija un redzamība
    Saņēmējiem publiski jāatzīst ES finansējums, jāizvieto norādes un jāziņo par rezultātiem – neievērošana var izraisīt sodus vai atmaksas.

Gadījuma izpēte: Baltica 2 jūras vēja parks

Šeit ir parādīts, kā Baltica 2 jūras vēja parks (1,5 GW jauda, ko kopīgi izstrādā Ørsted un PGE) atbilst 10 galvenajiem ES finansējuma nosacījumiem, izmantojot €400M aizdevumu no Eiropas Investīciju bankas InvestEU un REPowerEU ietvaros:

ES pievienotā vērtība

Atbilst REPowerEU mērķiem — samazina atkarību no fosilā kurināmā un stiprina ES enerģētisko drošību. Daļa no Baltijas jūras jūras vēja stratēģijas.

Kas tas ir:

Baltijas jūras jūras vēja stratēģija ir ES līmeņa politiska un investīciju iniciatīva:

• Atklāt 93 GW jūras vēja potenciālu līdz 2050. gadam
• Uzlabot enerģētisko drošību (īpaši pēc Ukrainas kara)
• Integrēt jūras vēju ES iekšējā enerģijas tirgū
• Veicināt pārrobežu sadarbību plānošanā, tīklā, ostās un piegādes ķēdēs

To vada Eiropas Komisija un Baltijas enerģijas tirgus savienošanas plāna (BEMIP) valstis: Polija, Vācija, Dānija, Zviedrija, Igaunija, Latvija, Lietuva un Somija.

Vides atbilstība

✔ Veikts pilns ietekmes uz vidi novērtējums (IVN)

✔ Atbilst ES Putnu un Biotopu direktīvām – vieta izvēlēta, lai izvairītos no aizsargātām jūras zonām

✔ Jūras tīkla savienojums izstrādāts ar jūras ekosistēmas ietekmes minimizēšanu

Nenodarīt būtisku kaitējumu (DNSH)

✔ Sertificēts, ka nenodarīs būtisku kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai, klimatam vai jūras ekosistēmām

✔ Oglekļa atmaksas periods novērtēts 2 gadi

✔ Būvniecības prakse ietver trokšņa samazināšanu jūras zīdītājiem un jūras dibena atjaunošanas plānošanu

Iepirkumu caurspīdīgums

✔ Visi galvenie EPC līgumi (piemēram, turbīnām, pamatiem, apakšstacijām) piešķirti caur ES atbilstošiem konkursiem

✔ 1. līmeņa piegādātāju izmantošana (piemēram, Siemens Gamesa) caur atklātiem konkursiem

Valsts atbalsta atbilstība

✔ Saņem atšķirību līgumus (CfD) caur Polijas jūras vēja likumu, bet apstiprināts saskaņā ar ES valsts atbalsta vadlīnijām atjaunojamajiem resursiem

Finanšu pārvaldība un revīzijas

✔ EIB finansējums nāk ar stingru finanšu uzraudzību

✔ Pakļauts EIB, Polijas valsts iestāžu un potenciāli OLAF/ECA revīzijām

✔ Izmanto neatkarīgus projekta finansēšanas modeļus ar uz atskaites punktiem balstītām izmaksām

Projekta gatavība un īstenojamība

✔ Galīgais investīciju lēmums (FID) pieņemts 2024. gadā

✔ Tīkla savienojuma līgums parakstīts ar PSE

✔ Gdaņskas ostas termināļa uzlabošana notiek, lai atbalstītu loģistiku

✔ Turbīnas tiks uzstādītas līdz 2027. gadam; pilna darbība līdz 2028. gadam

Izmērāmi rezultāti un rādītāji

KPI ietver:

• 1,5 GW uzstādītā jauda
• ~5 TWh gada ražošana
• ~2,4 miljoni mājsaimniecību ar elektrību
• ~2,8 miljoni tonnu CO₂ izvairīšanās/gadā

Sociālā iekļaušana un vienlīdzīga piekļuve

✔ Darbavietu radīšana Pomerānijas reģionā (vietējās kuģu būves, ostas, apkope)

✔ Publiskās apspriešanas ar piekrastes kopienām

✔ Ietver dzimumu līdztiesības saistības projekta darbaspēka pieņemšanā un ziņošanā

Komunikācija un redzamība

✔ Projekts ir marķēts kā ES finansēts InvestEU/REPowerEU ietvaros

✔ Publiskās projekta informācijas kampaņas

✔ Visa infrastruktūra (piemēram, ostas terminālis) rāda ES atbalsta norādes

ES redzamības un ziņošanas pienākumi būvniecības uzņēmumiem un darbuzņēmējiem

Iedziļināsimies ES redzamības un ziņošanas pienākumos projektiem kā Baltica 2, kas nepieciešami, izmantojot ES līdzekļus (piemēram, InvestEU, REPowerEU vai EIB atbalstītu finansējumu) — un kādas atbildības gulstas uz izstrādātājiem, darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem īstenošanas laikā.

Projekta konteksts

Nosaukums: Baltica 2 jūras vēja parks

Izstrādātāji: Ørsted un PGE Baltica

Finansējums: €400M EIB aizdevums InvestEU / REPowerEU ietvaros

Mērķis: Uzstādīt 1,5 GW līdz ~2027. gadam; piegādāt ~5 TWh/gadā; kompensēt ~2,8M tonnas CO₂

Kopējie kapitālieguldījumi: ~€5 miljardi

ES stratēģiskā atbilstība: Baltijas jūras jūras vēja stratēģija, Fit-for-55

Būvniecības uzņēmumi un darbuzņēmēji: specifiski pienākumi = saglabāt revīzijas dokumentāciju 5+ gadus

Šī kontrolsaraksta tabula palīdz būvniecības darbuzņēmējiem vai apakšuzņēmējiem nodrošināt ES finansējuma pienākumu izpildi projekta īstenošanas laikā.

Secinājums

ES finansējuma nosacījumu izpilde ir kritiska būvniecības projektiem, ko finansē ES institūcijas. Pareiza atbilstība vides, finanšu, iepirkumu un sociālajiem standartiem nodrošina nevainojamu projekta īstenošanu un finansējuma drošību. Baltica 2 jūras vēja parks ir veiksmīgas atbilstības piemērs, demonstrējot, kā darbuzņēmēji un apakšuzņēmēji var izpildīt stingros ES pienākumus. Rīku kā Remato izmantošana var palīdzēt efektīvi pārvaldīt dokumentāciju, ziņošanu un revīzijas gatavību, aizsargājot ES līdzekļus un projekta reputāciju.