Būvlaukuma drošība: ES direktīvas un apmācība konkrētam objektam

Būvniecība ir viena no bīstamākajām nozarēm ES. Būvlaukuma drošība ir sistēma, kas paredzēta, lai novērstu nelaimes gadījumus, nodrošinātu tiesību aktu ievērošanu un aizsargātu katru darbinieku, lai viņš droši atgrieztos mājās. Šīs sistēmas pamatā ir divi būtiski pīlāri: ES Pamatdirektīva 89/391/EEK un IAL lietošanas direktīva 89/656/EEK, ko praksē papildina konkrēta objekta apmācība.

ES pamatdirektīva 89/391/EEK

Padomes Direktīva (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu darba ņēmēju drošības un veselības uzlabošanu darbā. Šī direktīva ir par risku novēršanu un drošām darba sistēmām, pirms IAL vispār tiek izmantoti.

Tā ir “galvenā direktīva”, tā sauktais jumta likums, kas nosaka vispārīgos principus darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzībai visās nozarēs. Tā neuzskaita katru konkrētu apdraudējumu vai IAL; tā vietā tā rada sistēmu, kurā:

• Darba devējiem jāidentificē apdraudējumi (riska novērtējums).
• Darba devējiem jānovērš vai jāsamazina riski to avotā, pirms paļaušanās uz IAL.
• Darbinieki jāinformē un jāapmāca par riskiem un aizsardzības pasākumiem.
• Prioritāte tiek dota preventīvai kultūrai, nevis reaktīvai nelaimes gadījumu apstrādei.

Galvenie principi:

• Kontroles hierarhija:
  1. Pilnībā izvairīties no riska (piemēram, izmantot drošāku metodi).
  2. Novērst riskus to avotā (piemēram, aizsargāt iekārtas).
  3. Pielāgot darbu indivīdam (piemēram, ergonomika).
  4. Izmantot kolektīvo aizsardzību pirms individuālās aizsardzības.
  5. Nodrošināt IAL tikai kā pēdējo līdzekli.
• Darbinieku iesaistīšana: Darbiniekiem ir tiesības tikt konsultētiem par drošības jautājumiem un atteikties no bīstama darba.
• Darba devēja atbildība: Drošību nevar pilnībā deleģēt darbiniekiem; tas ir darba devēja juridiskais pienākums nodrošināt drošu darba vietu.

Tas ir juridiskais pamats, kas uzliek par pienākumu objekta vadītājam vispirms mēģināt novērst krītošu ķieģeli (tīkli, margas), pirms vienkārši teikt darbiniekiem “valkājiet ķiveri.”

Piemēri pielietojumam:

• Riska novērtējums pirms projekta uzsākšanas
  • Pirms daudzstāvu sastatņu būvniecības objekta vadītājam jāanalizē sabrukšanas riski, nestspēja, laikapstākļu ietekme un aizsardzības pret kritieniem vajadzības.
  • Rezultāts: Margas un apmales tiek uzstādītas, pirms pirmais darbinieks uzkāpj.
• Izvairīšanās no riskiem, nevis tikai aizsardzība pret tiem
  • Tā vietā, lai darbinieki grieztu betonu ar rokas slīpmašīnām (putekļi + troksnis), uzņēmējs izmanto stacionāru zāģi ar integrētu ūdens slāpēšanas un nosūkšanas sistēmu.
  • Rezultāts: Mazāka silīcija dioksīda putekļu iedarbība, mazāka atkarība no IAL.
• Darbinieku iesaistīšana
  • Objekta drošības instruktāžas laikā darbinieki norāda, ka piegādes zona ir pārāk tuvu gājēju celiņam.
  • Rezultāts: Piegādes zona tiek pārvietota un uzstādītas barjeras, samazinot sadursmes riskus.

IAL lietošanas direktīva 89/656/EEK

Padomes Direktīva (1989. gada 30. novembris) par minimālajām veselības un drošības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu darbavietā. Tā stājas spēkā, kad riskus nevar novērst un IAL ir pēdējā aizsardzības līnija. IAL ir jebkurš aprīkojums vai apģērbs, kas paredzēts, lai aizsargātu darbinieku no viena vai vairākiem veselības un drošības riskiem, ko darbinieks valkā vai tur, un ko darba devējs nodrošina bez maksas.

Kamēr Pamatdirektīva nosaka “aizsargāt darbiniekus,” šī direktīva precizē, kā IAL jāizvēlas, jānodrošina un jāizmanto.

Galvenie noteikumi:

• Darba devēja pienākumi:
  • Nodrošināt IAL bez maksas.
  • Nodrošināt, ka IAL ir piemēroti riskam un atbilst CE marķējumam saskaņā ar ES IAL regulu (ES) 2016/425.
  • Uzturēt, tīrīt, labot vai nomainīt IAL pēc vajadzības.
  • Nodrošināt apmācību par pareizu lietošanu, ierobežojumiem un uzglabāšanu.
• Uz risku balstīta izvēle: IAL jāatbilst precīzam apdraudējumam (piemēram, augstas redzamības apģērbs satiksmei, pretgriezuma cimdi tērauda darbiem).
• Ekskluzīva lietošana: IAL parasti ir paredzēti tikai personīgai lietošanai, nav “kopīgu” aizsargķiveru, ja vien tās nav pienācīgi dezinficētas.
• Ērtība un piemērotība: IAL jābūt piemērotiem lietotājam un tie nedrīkst radīt papildu riskus (piemēram, vaļīgi cimdi ap rotējošām iekārtām).

Tāpēc jūs nesaņemat “jebkādus zābakus”, jūs saņemat zābakus, kas atbilst EN ISO 20345 S3, ja pastāv caurduršanas risks, vai ķiveri, kas atbilst EN 397, ja pastāv krītošu priekšmetu risks. Tas arī izskaidro, kāpēc meistars nevar vienkārši pateikt jums “iegādājieties savus”, tas ir darba devēja juridiskais pienākums to nodrošināt.

Piemēri būvniecībā:

• Aizsargķiveres → aizsargā galvu no krītošiem priekšmetiem.
• Augstas redzamības vestes → padara darbiniekus redzamus mašīnu operatoriem un vadītājiem.
• Drošības zābaki → novērš pēdu traumas no saspiešanas vai asiem priekšmetiem.
• Cimdi → aizsargā no griezumiem, nobrāzumiem, karstuma vai ķīmiskām vielām.
• Aizsargbrilles vai sejas vairogi → aizsargā acis no putekļiem, gružiem, dzirkstelēm.
• Respiratori vai maskas → aizsargā plaušas no putekļiem, dūmiem, azbesta šķiedrām.
• Drošības jostas → aizsargā pret kritieniem no augstuma.

Atstarojošās vestes (augstas redzamības apģērbs)

Mērķis: Padara darbiniekus redzamus transportlīdzekļu operatoriem, mašīnām un citiem darbiniekiem — īpaši vājā apgaismojumā, satiksmes tuvumā vai putekļainos apstākļos.

Dizains: Jāatbilst EN ISO 20471 standartiem, kas nosaka spilgtumu, retroreflektīvās īpašības un pārklājumu.

Krāsas: Fluorescējoši dzeltena, oranža vai sarkana ir visizplatītākās, jo tās izceļas lielākajā daļā laikapstākļu un objekta apstākļu.

• Fluorescējoši dzeltenzaļa:
  • Visizplatītākā un efektīvākā dienasgaismā un vājā apgaismojumā.
  • Ļoti labi redzama uz lielākās daļas dabīgo fonu (koki, augsne, betons).
  • Plaši izmantota būvlaukumos, ceļu darbos un satiksmes kontrolē.
• Fluorescējoši oranža (fluorescējoši sarkanoranža):
  • Labāka pilsētu teritorijām vai vidēm ar daudz zaļā vai dzeltenā (piemēram, meži vai zālainas platības).
  • Bieži izmantota ceļu darbu zonās vai smago mašīnu operācijās.
  • Labi izceļas uz zilu debesu un lielākās daļas būvmateriālu fona.
• Fluorescējoši sarkana:
  • Retāk sastopama, bet izmantota dažos specifiskos gadījumos, kur oranža vai dzeltenzaļa varētu saplūst.

• Nepieciešamība visu gadu: Pat vasarā spilgta saules gaisma var radīt atspīdumu un vizuālu “kamuflāžu” uz fona materiālu fona; augstas redzamības apģērbs to novērš.

Ķiveres (Aizsargķiveres)

Mērķis: Aizsargā pret krītošiem priekšmetiem, galvas triecieniem un pat elektriskiem apdraudējumiem, ja ir atbilstošs novērtējums.

Standarti: EN 397 (rūpnieciskās aizsargķiveres) un EN 50365 (elektriskā izolācija).

Kalpošanas laiks: Parasti 3–5 gadi no ražošanas, īsāks, ja pakļauts UV starojumam un ķīmiskām vielām.

Kāpēc vienmēr nepieciešams: Daudzas galvas traumas rodas nevis no dramatiskām avārijām, bet gan no zema klīrensa sijām, šūpojošiem celtņa āķiem vai nomestiem rokas instrumentiem.

Lasiet par ķiverēm šeit: https://remato.com/blog/construction-hard-hat-color-meaning/

Digitālās objekta instruktāžas konsekventai būvlaukuma drošībai

Būvlaukumi arvien vairāk paļaujas uz digitāliem risinājumiem, lai uzturētu konsekventus drošības standartus. Platformas, piemēram, Remato Objekta instruktāža, ļauj darbiniekiem un apmeklētājiem veikt objekta specifiskās drošības instruktāžas pirms ieiešanas objektā. Šīs instruktāžas sniedz detalizētas vadlīnijas par apdraudējumiem, IAL prasībām, ārkārtas procedūrām un objekta noteikumiem. Līdz ar to katram darbiniekam ir pieejama viena un tā pati informācija, un ieraksti tiek glabāti centralizēti pārskatīšanai vai revīzijām. Turklāt digitālā instruktāža samazina administratīvās kavēšanās un palīdz vadītājiem efektīvi uzraudzīt atbilstību.

Riska pārvaldība un drošības kultūra

1. Veikt objekta specifiskus riska novērtējumus pirms darba uzsākšanas

Katrs būvlaukums ir unikāls. Riska novērtējumi ietver visu potenciālo apdraudējumu identificēšanu, sākot no fiziskiem apdraudējumiem, piemēram, sastatņu sabrukšanas un krītošiem instrumentiem, līdz ķīmiskai iedarbībai, troksnim vai elektriskiem apdraudējumiem. Šie novērtējumi jādokumentē un jāatjaunina ikreiz, kad mainās objekta apstākļi, piemēram, jaunu mašīnu ierašanās, laikapstākļu izmaiņas vai apakšuzņēmēju iesaistīšana. Labi veikts riska novērtējums sniedz informāciju par visiem citiem drošības pasākumiem objektā.

2. Ieviest drošas darba sistēmas, tostarp sastatnes, aizsardzību pret kritieniem un mašīnu aizsardzību

Drošas darba sistēmas ir strukturēti procesi, kas padara būvlaukuma drošības uzdevumus drošākus jau pēc to izstrādes. Piemēram:

• Sastatnes: Jāatbilst ES standartiem (EN 12811) un regulāri jāpārbauda; margas, apmales un drošas platformas samazina kritiena risku.
• Kritienu novēršana: Drošības jostu, glābšanas līniju un enkura punktu izmantošana, ja margas nav iespējamas.
• Mašīnu aizsardzība: Celtņu, slīpmašīnu vai zāģu kustīgajām daļām jābūt ar aizsargiem, avārijas apturēšanas mehānismiem un skaidrām darbības procedūrām, lai novērstu traumas.

3. Regulāri plānot drošības sanāksmes, lai stiprinātu izpratni

Īsas drošības instruktāžas vai īsas objekta drošības sanāksmes uztur drošību aktuālu. Šajās sanāksmēs var izcelt jaunus riskus, atgādināt darbiniekiem par pareizām procedūrām, apspriest gandrīz notikušus negadījumus un stiprināt pareizu IAL lietošanu. Regulāra komunikācija veido proaktīvu drošības kultūru, kurā ikviens ir modrs un atbildīgs.

4. Uzturēt skaidras norādes un fiziskās barjeras ap apdraudējumiem

Zīmēm skaidri jānorāda bīstamās zonas, obligātie IAL un ārkārtas procedūras. Fiziskās barjeras, piemēram, margas, žogi un ierobežotas zonas, novērš nesankcionētu piekļuvi augsta riska zonām, aizsargājot gan darbiniekus, gan apmeklētājus.

5. Ziņot un izmeklēt visus incidentus, lai novērstu atkārtošanos

Katrs nelaimes gadījums, gandrīz noticis negadījums vai nedrošs stāvoklis jādokumentē un jāizmeklē. Izpratne par pamatcēloni palīdz ieviest korektīvus pasākumus, atjaunināt darba procedūras un novērst līdzīgus incidentus. Dokumentācija ir būtiska arī normatīvo aktu ievērošanai un revīzijām.

6. Nodrošināt nepārtrauktu apmācību un kompetences pārbaudi, īpaši augsta riska uzdevumiem

Darbinieki jāapmāca ne tikai pieņemšanas darbā brīdī, bet nepārtraukti visa projekta laikā. Augsta riska uzdevumiem, piemēram, celtņa vadībai, metināšanai, darbam augstumā vai smago mašīnu vadībai, nepieciešama sertificēta apmācība un periodiska kompetences pārbaude. Nepārtraukta apmācība nodrošina, ka drošības procedūras tiek saprastas un konsekventi ievērotas.

7. Nodrošināt, ka ārkārtas procedūras, evakuācijas ceļi un pirmā palīdzība ir skaidri definēti un izmēģināti

Visos objektos jābūt skaidrām, redzamām ārkārtas procedūrām. Evakuācijas ceļiem jābūt brīviem un zināmiem visam personālam. Regulāras mācības un pirmās palīdzības apmācība nodrošina, ka darbinieki var efektīvi reaģēt ugunsgrēka, traumas, ķīmisko vielu noplūdes vai citu ārkārtas situāciju gadījumā.

Ieguvumi no atbilstošas būvniecības drošības

1. Samazina nelaimes gadījumus un traumas objektā

Proaktīvi drošības pasākumi, IAL un apmācība tieši samazina kritienu, saspiešanas traumu, griezumu vai ķīmiskās iedarbības iespējamību, saglabājot darbinieku veselību un produktivitāti.

2. Nodrošina atbilstību ES direktīvām un standartiem

Pamatdirektīvas 89/391/EEK un IAL direktīvas 89/656/EEK ievērošana būvlaukuma drošībā palīdz uzņēmumiem izpildīt juridiskās saistības, samazinot sodu, naudas sodu vai darba pārtraukumu risku.

3. Veicina drošības kultūru visu darbinieku vidū

Kad drošība ir integrēta ikdienas rutīnā un stiprināta ar apmācībām, sanāksmēm un skaidrām procedūrām, tā kļūst par daļu no uzņēmuma kultūras. Darbinieki biežāk ievēro noteikumus, ziņo par apdraudējumiem un atbalsta viens otru drošas prakses ievērošanā.

4. Samazina darbības traucējumus un atbildības riskus

Mazāk nelaimes gadījumu nozīmē mazāku dīkstāvi, zemākas apdrošināšanas prasības un vienmērīgāku projekta laika grafiku. Pareiza dokumentācija un drošības pasākumi aizsargā uzņēmumu no juridiskās atbildības incidentu gadījumā.

5. Aizsargā gan darbiniekus, gan uzņēmuma reputāciju

Spēcīgs drošības rādītājs demonstrē profesionalitāti un uzticamību, kas palīdz piesaistīt klientus, kvalificētus darbiniekus un investorus. Tas parāda, ka uzņēmums novērtē savu darbaspēku un nopietni uztver atbildību.

Secinājums

Būvlaukuma drošība ir holistiska sistēma, kas apvieno ES tiesību aktus, IAL, riska pārvaldību un proaktīvu drošības kultūru. Direktīvu 89/391/EEK un 89/656/EEK ievērošana nodrošina, ka apdraudējumi tiek efektīvi pārvaldīti, IAL tiek pareizi izmantoti un darbinieki ir pilnībā aizsargāti. Drošība ir katra būvniecības uzņēmuma pamatatbildība, kas aizsargā cilvēka dzīvību un darbības panākumus.